Moldovas premjerministrs Dorins Rečeans sacīja, ka viņa valsts atrodas “ārkārtējā situācijā”, kurā Maskava varētu apzināti izmantot enerģētikas nozari, lai ietekmētu situāciju Moldovā.
Moldovas parlaments piektdien nobalsoja par ārkārtas stāvokļa ieviešanu enerģētikas sektorā, jo bažījas, ka Krievija šoziem varētu atstāt ES kandidātvalsti bez pietiekamām dabasgāzes piegādēm.
Vairākums Moldovas likumdevēju sapulcē, kurā ir 101 vieta, nobalsoja par ārkārtas stāvokļa pieņemšanu, kas sāksies 16.decembrī un ilgs 60 dienas.
Īpaša komisija steidzami pieņems pasākumus, lai pārvaldītu “neatgriezeniskus riskus”, ja Maskava nespēs piegādāt gāzi Kučurganas spēkstacijai, kas ir valsts lielākā elektrostacija, kas atrodas separātistiskajā prokrieviskajā Piedņestras reģionā.
Moldovas premjerministrs Dorins Rečeans sacīja, ka viņa valsts atrodas “ārkārtējā situācijā”, kurā Maskava var apzināti izmantot enerģijas plūsmas, lai destabilizētu valsti un, iespējams, atstātu cilvēkus “ziemas vidū bez siltuma un elektrības”.
Krievijas enerģētikas gigants Gazprom veic piegādes ar gāzi darbināmai Kučurganas stacijai, kas ražo elektroenerģiju, kas apgādā ievērojamu Moldovas daļu.
Rūpnīcu 2004. gadā privatizēja Piedņestras amatpersonas, un vēlāk to pārdeva Krievijas valsts uzņēmumam. Moldova privatizāciju neatzīst.
2022.gada beigās Moldovā notika lieli elektroenerģijas padeves pārtraukumi pēc situācijas kaimiņvalstī Ukrainai, kas ir savstarpēji savienota ar Kučurganas rūpnīcu.
“Šai ir jābūt pēdējai ziemai valsts vēsturē, kurā mūs joprojām var apdraudēt enerģijas krīze,” sacīja Rečeans. “Ir skaidrs, ka šīs krīzes ir apzināti provocētas, un to mērķis ir radīt paniku un haosu.”
Viņš piebilda, ka dabasgāzes piegādes pārtraukšana varētu izraisīt ekonomikas un humanitārās krīzes, taču solīja, ka neviens Moldovā netiks atstāts “aukstā un tumsā”.
Piedņestra, kas atdalījās 1992.gadā un kuru neatzīst lielākā daļa valstu, arī šonedēļ izsludināja savu ārkārtas stāvokli gadījumā, ja reģions nesaņems gāzes piegādes.
Enerģijas avotu dažādošana
Kad Krievija 2022. gadā uzsāka pilna mēroga konfliktu Ukrainā, Moldova, bijusī padomju republika ar aptuveni 2,5 miljoniem iedzīvotāju, bija pilnībā atkarīga no Maskavas dabasgāzes ziņā. Kopš tā laika tā ir centusies dažādot un paplašināt savus enerģijas avotus un paplašināt enerģētikas tirgu.
Rumānijas enerģētikas ministrs Sebastjans Burduja ceturtdienas vakarā sacīja, ka Rumānijai ir resursi, lai atbalstītu Moldovu, “ja situācija to prasa”, sakot, ka tas būtu “pienākums…, ņemot vērā agresijas, kas nāk no austrumiem”.
Oktobrī Moldovas prorietumnieciskā prezidente Maija Sandu ieguva otro termiņu amatā, un arī referendums parādīja vēlētāju atbalstu valsts virzībai uz ES.